Mulčējamie materiāli

Dažādi mulčējamie materiāli..

Dažādi mulčējamie materiāli..

Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā, ne visiem ir laiks ko pavadīt savā pie mājas dārziņā ravējot neiznīcināmās nezāles vai karstajā laikā, laistot katru kociņu, un ir arī cilvēciskā vēlme, atvieglot savu sadzīvi, arī dārzā, un tam dēļ dārza mīļi ar vien biežāk savos dārzos un puķu dobēs izmanto mulčēšanu.

Ko dod mulčēšana un kādi materiāli ir viss populārākie?

Par mulčējamo materiālu var izmantot organiskus vai neorganiskus materiālus, ar kuriem var noklāt virsmu – augsni, tā pasargā tās virskārtas izžūšanu, no dubļu veidošanās pēc stiprām lietusgāzēm, kā jau iepriekš tika pieminēts atvieglo arī ravēšanu, jo kavē nezāļu attīstību, samazina krasas temperatūras izmaiņas – augsnes virskārtā, veicina mikroorganismu darbību un labas augsnes struktūras veidošanos, papildina trūdvielu struktūru augsnē.
Iespējams viss vairāk pazīstamie mulčēšanas materiāli vai nu vismaz par tiem ir dzirdēts vis vairāk, ir – šķeldas un mulča.

Šķeldas – ir visnotaļ viegli pieejams materiāls, pirmajos gados tas pilda augsnes sedzēj materiāla funkcijas, bet tai noārdoties bagātina substrātu ar barības vielām.

Šķelda

Šķelda

Skuju koku mizas mulča – palīdz saglabāt mitrumu augsnē, palēnina nezāļu augšanu, kā arī augstā laikā neļauj izsalt, bet ir jāatceras, ka piemērotāka tā ir, skujkokiem un augiem, kuriem patīk skāba augsne, jo tā izdala dažiem augiem nepatīkamās miecvielas.

Mazliet neparasts, bet ārkārtīgi dekoratīvs mulčēšanas materiāls ir, priežu čiekuri, lai arī tiem nav nozīmes augu piebarošanā, ir lielisks mulčēšanai izmantojamais materiāls, kuru var lietot parkos vai dekoratīvās dobēs pie mājas.

Lēts, organisks un visnotaļ pieejams mulčēšanas materiāls ir nopļautā zāle, ar to var nosegt augsni ap dekoratīvajiem augiem vai kultūraugiem. Zāles mulča aiztur augsnē mitrumu, tai noārdoties, augsne bagātinās ar barības vielām.

Par skaidām, kā mulčēšanas materiālu, daudzi zina jau no bērnu kājas, jo vecmamma ir stāstījusi – lai zemenes un avenes labāk augtu tās jāapber ar skaidām. Vienīgi vēlams, lai augsne būtu mitra, jo skaidas sablīvējas, kavējot lietus un laistāmā ūdens iekļūšanu augsnē.

Neorganiskie materiāli, kurus izmanto mulčēšanai ir oļi, akmens šķembas un māla lauskas, zem tiem noteikt ir jāklāj ģeotekstils, lai samazinātu sajaukšanos ar augsni un ierobežotu nezāļu augšanu. Piemēram, oļi – augsni pasargā no izkalšanas un augi augs ātrāk, to izmantošana ir vairāk piemērota, kombinētām dobēm un akmens dārziem.

Pavasarī un rudenī ir laiks, kad stādījumos ir jāatjauno mulčas slānis, jāatceras, ka mulčas trūdēšanas (noārdīšanās) procesā tiek patērēts slāpeklis, un tas būtu jānodrošina papildus ar mēslojumu.Mulčējot neapberiet augus, tas kavēs auga attīstību, var to izkropļot vai novest pie auga bojāejas. Nevajadzētu mulču izmantot augiem, kuriem patīk sausa un saules sasildīta augsne.

Mulčēšana sniedz DAUDZ priekšrocību, izbaudiet, tās arī savā dārzā!!!

 

Stādaudzētava “Dimzas” piedāvā:

Lapu koku ŠĶELDA (30 EUR – m3)

Speciāli sagatavota apstādījumiem, bez lapu un mazo zariņu piejaukuma, žāvēta.

Piegāde pēc vienošanās!

Tel.nr. – +371 25951565, greening@dimzas.com

Read more

Laistīšanas sistēmu ieziemošana

    Ieziemošana ir ūdens izlaišana no sistēmas, filtru iztīrīšana, vadības bloka atslēgšana, vārstu un lietus sensora sagatavošana ziemai.

    Laistīšanas sistēma pēc uzstādīšanas prasa maz uzmanības, tomēr bez regulārām apkopēm to nedrīkst atstāt un nekādā gadījumā nevajadzētu atstāt sistēmu neieziemotu, ja vēlaties, lai tā kalpotu jums daudzus gadus.

    Latvijas ziemas gana aukstas, lai ūdens, kas atrodas sistēmas cauruļvados, laistītājos un elektromagnētiskajos vārstos sasaltu. Potenciāli lielākie riska mezgli ir metāliskās detaļas, un kaut arī cauruļvadi un savienojumi ir plasmasas un pakļaujās nelielām deformācijām, pie lieliem saliem arī tās var saplīst. Remontdarbi, nav sarežģīti, bet zālājs tiks izbojāts garantēti.

    Parasti šos darbus veic oktobra beigas, bet arī šobrīd vēl nekas nav nokavēts, jo nopietni sali vēl nav bijuši. Darbu ilgums parasti nepārsniedz 2 līdz 3 stundas.

    Ūdens izlaišana no sistēmas nav sarežģīts pasākums, ja laistīšanas sistēmai ir paredzēti vārsti ūdens izlaišanai un līnijas ievietotas ievērojot kritumu. Tad jums vienkārši jānoslēdz ūdens padeve un jāatgriež noplūdes vārsti. Tomēr pat ja augstāk minētie nosacījumi nav ievēroti, sistēmu var izpūst ar gaisu, izmantojot kompresoru. Kompresoru parasti pievieno pie sistēmas izpūšanas ventīļa, kas atrodas pie ūdens sūkņa, vai elektromagnētiskajiem vārstiem, bet pat ja tas nav paredzēts, sistēmai var pieslēgties izmantojot hidrantu vai pat laistītāju (pēdējam izskrūvējot tā galvu un izmantojot sagatavotas pārejas).

    Ir vēlams arī sagatavot ziemai sistēmas gan vadības bloku, gan elektromagnētiskos vārstus un lietus sensoru.

    Sistēmas vadības bloku izslēdz, vai programmu uzliek uz pauzes.

    Elektromagnētiskos vārstus pa pusei izskrūvē, lai tie paliek atvērtā stāvoklī, tādejādi pat ja ūdens nedaudz ir palicis sistēmā, kā arī kondensāta rašanās gadījumā, ūdens palikas sasalstot un izplešoties, nesaplēsīs vārstu, jo ledum būs kur izplesties.

    Lietus sensoru atkarībā no konstrukcijas vai nu apsedz, vai izņem kustīgās detaļas, lai nākamajā pavasarī tā darbību neietekmētu, ziemas laikā sabirušie gruži (lapas, skujas, utt).

    Vairāk informācijas par izcenojumiem un detalizētāku informāciju par pašu ieziemošanas procesu varēsiet saņemt ja piezvanīsiet pa telefonu +371 25951565, vai sūtīsiet savus jautājumus pa e-pastu greening@dimzas.com

Read more