Ūdensroze “Marleacea carnea”

Viens no krāšņākajiem ūdens augiem ir ūdensrozes, to skaistums un dažādība spēj pārsteigt ik vienu, tās ir katras ūdenstilpnes karalienes un savu kroni, šķiet, nevienam neplāno nodot, tās savu popularitāti nezaudē.

     Ūdensrožu dēstīšana un pavairošana
Ūdensrozei vislabāk patīk mālaina vieta, tai patiks arī viss duļķainākā vieta dūņās, mālā, smagnējā augsnē, augam nevajag sterilu, tīru ūdeni. Ja dīķa dibenā ir dūņas, ūdensrozes noteikti augs, vislabāk, ja dūņas gultni klāj 20 – 40 cm biezumā. Jo lielāks ir auglīgais slānis, jo vairāk augiem barības vielu un spēcīgāk tie sakuplo.Ja ūdensrozes vēlas pavairot, tās izceļ vai izrok no ūdenstilpnes un sakni sadala, tad paņem stādiņu, maisa audumu vai speciālu grozu ar caurumiņiem, pa kuriem var izlaist ārā saknes, un gatavo substrātu. Tam ņem vienādās daļās mālu, trūdvielām bagātu augsni un granti. To visu sajauc un iestāda ūdensrozi. Ja stādu atstāj uz daudziem gadiem, maiss sapūs un augs ielaidīs saknes zemē. Vienkāršākās šķirnes parasti vairojas ļoti ātri un jau pēc trim gadiem, atkal varēsiet ūdensrozi pavairot.
Lai saknes līdz rudenim pagūtu kārtīgi ieaugt, ieteicams stādīt siltajā ziedēšanas laikā, no jūnija līdz augusta. Tā kā ūdensrozes diezgan ātri spēj aizņemt gandrīz visu ūdens spoguli, augi jāizvieto vismaz 1,5 – 2,5 m attālumā. Stādot gruntī, pilnīgi pietiek, ja auga saknes apņem ar U veidā saliektu metāla stiepli, iespiež dūņās un ar kāju pieblietē.

     Ūdensrožu apkopšana
Aptuveni ik pēc trim gadiem ūdensroze ir kārtīgi jāapkopj, tām ir jānovāc vecās lapas, sakņu dzinumi jāaplauž un ūdensrožu cers jāformē, lai tā spētu attīstīties un ziedēt ar jaunu sparu. Ūdensrozes zied no jūnija līdz oktobrim, līdz ūdens tilpne aizsalst, labākais laiks to aprūpei ir jūlijs, pēc ūdensrožu dārza sakārtošanas tās atkopjas aptuveni desmit dienu laikā.

     Ūdensrožu ieziemošana
Ūdensrozes ir jāieziemina, viss labākais veids kā to izdarīt ir auga atstāšana ūdens tilpnes dziļākajā vietā, kur ūdens ziemā nesasalst. Jāatceras, ka ūdens līmenis pazemināsies un veidosies ledus kārta. Vēlams arī savākt, ūdens tilpnē un gar to, sakritušās lapas, sausās nobiras un zarus, lai nesāktos pūšanas process zem ledus.

Ūdensrozes, kas vasarā aug vietā, kur dziļums ir 1,20 m līdz 1,80 m rūpes nesagādās, bet ja ūdenskrātuvē nav tāda dziļuma, kur ūdensrozi varētu atstāt pārziemot, rudenī, pirms uznāk sals, augi ir jāizceļ ar visu konteineru, ja ūdensroze ir dēstīta tādā, jo iespējams, ka augs ir dēstīts materiālā, kurš ir satrūdējis un sakne ir iesakņojusies augsnē. Visādā gadījumā sakne jāizņem laukā no ūdens un jāieliek spainī vai citā tvertnē ar ūdeni vai mitru kūdru. Šāda ieziemošana gan draud ar ziedpumpuru nopūšanu, vai pašu sakņu izkalšanu un attiecīgi tajā gadā ūdensroze var neziedēt, bet tas ir variants kā pārziemināt ūdensrozi ārpus dīķa. Ūdensrozēm nav nepieciešama gaisma ziemas periodā, tāpēc tās var mēģināt glabāt arī pagrabā, mitrā kūdrā – galvenais, lai augs nesasalst un neiekalst.

Ir jāpieliek pavisam nedaudz pūles, lai ūdensrožu skaistums izdaiļotu Jūsu piemājas ūdens krātuvi, bet tas ir to vērts,jebkurš spēj novērtēt ūdensrozes krāšņos ziedus.